Uzmanību!

Šis raksts ir paredzēts informatīviem nolūkiem un nav uzskatāms par juridisku padomu.

1. DARBAVIETA SOMIJĀ. KO VĒRTS ZINĀT PIRMS DARBA LĪGUMA PARAKSTĪŠANAS.

Tad, kad ir noskatīta darba vieta un notiek sarunas ar potenciālo darba devēju, ir būtiski zināt savas tiesības un pienākumus. Sarunu stadijā ir iespēja vienoties ar darba devēju par tiem nosacījumiem, kas ir svarīgi, lai turpmākā sadarbība būtu abpusēji izdevīga un nestu vislabākos rezultātus. Esam apkopojuši tos jautājumus, ko ir vērts zināt, kad parakstāms darba līgums Somijā.

1. Jebkāda veida diskriminācija ir aizliegta – tas attiecas gan uz darbā pieņemšanas procesu, kā arī darba attiecību pastāvēšanas laiku.
   
2. Darba intervijā potenciālais darba devējs nedrīkst uzdot jautājumus saistībā ar darbinieka privāto dzīvi, piemēram, ģimenes stāvokli, veselību, politisko, reliģisko pārliecību vai seksuālo orientāciju, u.c.
   
3. Dažos gadījumos, pirms darba attiecību uzsākšanas, ir nepieciešams saņemt atļauju. Par atļaujas nepieciešamību, kā arī saņemšanas procesu sīkāk skatīt Somijas Imigrācijas dienesta informāciju.
   
4. Noteiktās profesijās, ja kvalifikācija ir iegūta citā valstī, lai būtu tiesības strādāt šajās profesijās Somijā, nepieciešams veikt kvalifikācijas salīdzināšanu un saņemt attiecīgās kompetentās iestādes lēmumu par tās atzīšanu. Par kvalifikācijas salīdzināšanu un kompetentajām iestādēm skatīt Somijas izglītības padomes informāciju.
   
5. Uzsākot darba tiesiskās attiecības, darbiniekam ir jāiesniedz darba devējam nodokļu karte, kurā ir norādīts no algas ieturamo procentu apmērs. Gadījumā, ja nodokļu karte netiek iesniegta, darba devējam ir pienākums ieturēt no algas nodokli 60% apmērā. Par nodokļu kartes saņemšanu sīkāk skatīt Nodokļu administrācijas informāciju.
   
6. Ar darba devēju ir noslēdzams darba līgums. Darba līgums var tikt noslēgts rakstveidā, mutiski vai elektroniskā veidā. Tomēr vēlams, lai darba līgums tiktu noslēgts rakstveidā, lai izvairītos no iespējamām domstarpībām nākotnē saistībā ar to, par ko puses ir vienojušās. Pēc parakstītā līguma eksemplāra saņemšanas, ieteikums ir saglabāt līgumu arī elektroniskā formātā, piemēram, ieskanētu vai nobildētu, lai gadījumā, ja papīra formā līgums tiktu nozaudēts, Jums būtu līguma eksemplārs.
   
7. Par ko pusēm būtu jāvienojas un jāiekļauj darba līgumā? Darba līgumā tiek iekļauta informācija par to, kādā amatā persona tiek pieņemta darbā, algas apmērs, darba uzsākšanas laiks un vieta, līguma termiņš, pārbaudes laika ilgums, līguma uzteikuma termiņš, un citi būtiski noteikumi, kas attiecas uz konkrētajām darba tiesiskajām attiecībām. Tāpat arī līgumā būtu vēlams norādīt, vai un kurš konkrēti no kolektīvajiem darba līgumiem attiecas uz šīm darba tiesiskajām attiecībām.
   
8. Tāpat arī gadījumā, ja puses vienojas par darbiniekam labvēlīgākiem noteikumiem attiecībā uz ikgadējo atvaļinājumu, nekā tas ir noteikts likumā vai kolektīvajā līgumā, ir vēlams arī vienlaicīgi vienoties par neizmantotā atvaļinājuma kompensācijas aprēķināšanas mehānismu.
   
9. Darbiniekam ir tiesības strādāt drošā darba vidē, darba līgumā noteiktajā laikā saņemt atalgojumu par paveikto darbu. Darba devējam ir pienākums izsniegt darbiniekam darba algas aprēķinu. Tāpat arī darbiniekam ir tiesības uz atvaļinājumu likumā vai kolektīvajā līgumā noteiktajā kārtībā. Izbeidzot darba tiesiskās attiecības, darbiniekam ir tiesības saņemt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu.
   
10. Darbiniekam ir pienākums rūpīgi veikt savu darbu un ievērot darba devēja norādījumus, tajā skaitā, darba drošības noteikumus un iekšējās kārtības noteikumus.
    
11. Darbiniekam ir lojalitātes pienākums pret darba devēju, proti, gan darba, gan atpūtas laikā darbinieks nedrīkst veikt darbības, kas negatīvi ietekmē darba devēju, piemēram, sociālajos tīklos izplatīt kādu nomelnojošu, negatīvu informāciju par darba devēju, u.c., līdzīga rīcība. Darbinieka lojalitātes principa pārkāpums var būt par pamatu darba līguma uzteikumam. Tāpat arī darbiniekam ir pienākums neizpaust darba devēja komercnoslēpumu saturošu informāciju, kā arī “know-how”.
    
12. Uz noteiktu laiku noslēgts līgums ir spēkā līdz līgumā noteiktā termiņa beigām. Uz nenoteiktu laiku noslēgts līgums var tikt izbeigts, pusēm par to vienojoties un vienpusēji darba līgumu var izbeigt likumā noteiktajā kārtībā, ievērojot noteiktus uzteikuma termiņus. Ar Somijas Darba līguma likumu varat iepazīties šeit.
    
13. Pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas darbiniekam ir tiesības pieprasīt no darba devēja atsauksmi, proti, dokumentu, kurā darba devējs apliecina, ka darbinieks ir bijis pie viņa darbā, kādā amatā, kādā laika posmā, kā arī darba devējs var norādīt darbinieka darba novērtējumu.
    
14. Darba tiesisko attiecību laikā, ja darba devējs piedāvā veikt grozījumus darba līgumā, darbiniekam nav pienākums nekavējoties šos grozījumus pieņemt un parakstīt, bet ir tiesības saprātīgā laika posmā iepazīties ar tiem, kā arī vērsties pie jurista, lai saņemtu konsultāciju, kā piedāvātie grozījumi ietekmēs darbinieka tiesības.
    
15. Uzsākot darbu Somijā, atkarībā no darba nozares, ir ieteicams iestāties attiecīgajā arodbiedrībā, kas ir kā papildus drošības garants gadījumā, ja rodas kādas nesaskaņas ar darba devēju. Noteiktos gadījumos arodbiedrība sniedz arī bezmaksas juridiskās konsultācijas saviem biedriem.
    

2. KO DARĪT, JA IR APSOLĪTS DARBS, ATBRAUC UZ ŠEJIENI UN DARBA NAV. UN DARBA DEVĒJS NELIEKAS NE ZINIS.

Katra situācija ir jāizvērtē individuāli, jo atkarībā no katras konkrētās situācijas var atšķirties situācijas izvērtējums un atbilstoši risinājums. Pirmkārt, būtu jāsaprot, vai pastāv spēkā esošs darba līgums un vai starp Jums un darba devēju pastāv darba tiesiskās attiecības. Otrkārt, ja ir noslēgts kāds līgums, vai tas ir darba līgums vai cita tipa līgums, piemēram, sadarbības vai apakšuzņēmuma līgums. Treškārt, ja ir noslēgts darba līgums, vai ir noteikts normāls darba laiks, piemēram, 40 stundas nedēļā, vai arī 0 stundu darba līgums.

Tad, kad ir noskaidroti situācijas apstākļi un Jums pastāv prasījuma tiesības pret darba devēju, nepieciešams, pirmkārt, vērsties pie darba devēja ar savu prasījumu. Ja neizdodas vienoties par strīda risinājumu ar daba devēju sarunu ceļā, nepieciešams vērsties ar prasību tiesā.

Ja esat kādas arodbiedrības biedrs, var vērsties savā arodbiedrībā konsultācijas saņemšanai. Tāpat arī var vērsties pie jurista, kas palīdzēs izvērtēt, vai konkrētajā lietā Jums ir prasījuma tiesības pret darba devēju.

Tādējādi, lai izvairītos no šādām situācijām, pirms braukšanas uz Somiju ir vērts konsultēties ar juristu vai arodbiedrību, vai noslēgtais līgums ir darba līgums un kādas ir no tā izrietošās tiesības.

3. KĀ ES VARU ZINĀT, KA DARBA DEVĒJS SOMIJĀ PAR MANI MAKSĀ VISUS NEPIECIEŠAMOS DARBA DEVĒJA NODOKĻUS UN APDROŠINĀŠANU?

To, vai darba devējs ir veicis obligātās darbinieku pensijas apdrošināšanas (TyEL) maksājumus var uzzināt, vēršoties pie attiecīgā apdrošinātāja, kur darba devējs ir noslēdzis apdrošināšanas līgumu. Par to, kurā apdrošināšanas uzņēmumā ir noslēgts līgums, var uzzināt no darba devēja.

Tāpat sākot ar 2019.gada 1.janvāri Ienākumu reģistrā (https://www.vero.fi/en/incomes-register/) var redzēt datus par algām, pabalstiem, ieturētajiem nodokļiem, ko darba devējs ir paziņojis reģistram. Tiešsaites pakalpojumiem var piekļūt, ja ir Somijas bankas identifikācijas rīki. Gadījumā, ja tiešsaites pakalpojumiem piekļūt nav iespējams, izrakstu par ienākumiem var pieprasīt no Ienākuma reģistra un saņemt pa pastu papīra formātā. Sīkāk par izziņas pieprasīšanu varat uzzināt šeit.

Ja tiek pamanīta kāda kļūda informētajos ienākumos, par neatbilstībām ir jāinformē izmaksu veicējs (darba devējs) un jālūdz veikt labojumus.

4. KĀ RĪKOTIES, JA DARBA VIETĀ IR NOTICIS NEGADĪJUMS?

Pēc iespējas ātrāk ziņojiet par nelaimes gadījumu darba devējam saskaņā ar Jūsu darba vietā pieņemto praksi un kārtību un pārliecinieties, ka ir aizpildīts nelaimes gadījuma protokols atbilstoši Jūsu izpratnei par to, kas ir noticis. Darba devējs izsniegs Jums apdrošināšanas sertifikātu. Lai saņemtu bezmaksas ārstēšanu slimnīcā vai veselības centrā, jums būs nepieciešama apdrošināšanas apliecība. Ja jums nav līdzi apdrošināšanas apliecības, jums būs jāmaksā par ārstēšanu un medikamentiem. Pēc tam apdrošināšanas sabiedrība kompensēs jūsu izdevumus, saņemot kvīti.

Nekavējoties vai pēc iespējas ātrāk vērsieties pie ārsta. Ievērojama kavēšanās vērsties pie ārsta var apgrūtināt kompensācijas izmaksu, jo tas varētu liecināt, ka nelaimes gadījums darbā nav bijis iemesls simptomiem. Pārliecinieties, vai ārsts informāciju par negadījumu fiksē pareizi un vai tā atbilst ar Jums notikušā negadījuma gaitai un apstākļiem.

Kompensācijas pieteikšanas process sākas, kad Jūsu darba devējs nosūta nelaimes gadījuma ziņojumu apdrošināšanas sabiedrībai. Pārliecinieties, ka Jūsu darba devējs saņem visu ziņojuma aizpildīšanai nepieciešamo informāciju. Pārliecinieties, vai Jūsu darba devējs ir aizpildījis un nosūtījis nelaimes gadījuma ziņojumu apdrošināšanas sabiedrībai. Procesā nepieciešamo medicīnisko izziņu ārstējošais ārsts nosūtīs tieši apdrošināšanas sabiedrībai.

Ja darba devējs neziņo par nelaimes gadījumu, Jūs varat sākt kompensācijas procedūru. Sastādiet rakstisku ziņojumu apdrošināšanas sabiedrībai, kurā norādiet savu personas informāciju, darba devēja nosaukumu un adresi, laiku un vietu, kad notika nelaimes gadījums, kā arī aprakstiet, kā nelaimes gadījums noticis.

Ziņojums par nelaimes gadījumu ir jāiesniedz apdrošināšanas sabiedrībai, kurā darba devējs ir noslēdzis apdrošināšanas polisi. Apdrošināšanas kompānijas nosaukumam un adresei jābūt pieejamai darba vietā, piemēram, uz ziņojumu dēļa. Ja nevarat uzzināt apdrošināšanas sabiedrības nosaukumu, varat nosūtīt paziņojumu jebkurai nelaimes gadījumu apdrošināšanas sabiedrībai.

Ja darba devējs nav noformējis apdrošināšanas polisi, prasību izskatīs un atlīdzību izmaksās Darbinieku atlīdzības centrs (TVK).

5. KĀDA IR NOTEIKTĀ MINIMĀLĀ ALGA SOMIJĀ?

Somijā nav likuma par minimālo algu. Darba devējs un darbinieks darba līgumā var vienoties par atalgojuma lielumu. Taču tajos gadījumos, kad darba tiesiskajām attiecībām ir piemērojami kolektīvā darba līguma noteikumi, darba atalgojumu apmērs ir noteikts kolektīvajā darba līgumā. 

Daži kolektīvie līgumi ir definēti kā vispārēji saistoši to attiecīgajās nozarēs. Tas nozīmē, ka pat darba devējiem, kas nav darba devēju organizācijas biedri, savā nozarē ir jāievēro vispārsaistoša koplīguma noteikumi par algām.

Piemēram, koplīgums vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē ir apstiprināts kā vispārsaistošs. Tāpēc visiem darba devējiem vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē ir jāievēro koplīgums.

Cik liela ir alga, ja nav koplīguma?

Ja nav koplīguma, kas darba devējam būtu jāievēro, darba līgumā darba devējs un darbinieks vienkārši vienojas par samaksu. Šādās situācijās darba samaksas aprēķinos un saskaņošanā par atsauci var izmantot darba koplīguma (nevis vispārsaistošā) darba samaksas noteikumus, kas atbilst darbinieka veicamajam darbam.

Ja darba līgumā nekas nav atrunāts par darba samaksu, Darba līguma likums nosaka, ka darba devējam ir jāmaksā darbiniekam tāda alga, kas tiek uzskatīta par parastu un saprātīgu konkrētajam darbam. Likumā nav paskaidrojumu par to, ko varētu uzskatīt par “parastu” un “saprātīgu”. Šādās situācijās par pamatu viņa darba samaksas aprēķiniem ir jāņem darbinieka veiktais darbs. Publicēto statistiku, piemēram, algas, algas un darbaspēka izmaksas (Somijas statistika), var izmantot kā atsauci, nosakot atbilstošu atalgojuma līmeni. Strīda gadījumā jautājumu par to, vai atalgojums par kādu konkrētu darbu ir parasts un saprātīgs, galu galā izlems tiesa katrā gadījumā atsevišķi.

6. KO DARĪT, JA NEMAKSĀ ALGU?

LJa pamanāt kļūdu algas maksāšanā, pieprasiet savam vadītājam labojumu. Jums tas jādara nekavējoties un jebkurā gadījumā pirms nākamās algas izmaksas dienas. Ja jums ir izmaksāts pārāk liels atalgojums, jums arī jāpaziņo savam vadītājam, jo darba devējs ir tiesīgs atgūt pārmaksāto algu. Abos gadījumos centieties atrisināt situāciju sarunu ceļā.

Ja algu nesakritība ir radusies kļūdas aprēķinos, domstarpību dēļ par algas noteikšanu vai vienkāršas darba devēja nolaidības dēļ, varat izmantot šīs veidlapas, lai pieprasītu darba samaksas parādus:

Pieprasījums izmaksāt nesamaksāto algu pastāvīgās darba attiecībās (doc)

Pieprasījums izmaksāt nesamaksāto algu, kad darba attiecības ir beigušās (doc)

Saglabājiet darba devējam nosūtītās algas prasības kopiju, jo tā Jums var būt nepieciešama vēlāk.

Ja pēc sarunām un pretenzijām Jūsu darba devējs joprojām neizmaksās Jums algu, sazinieties ar savu arodbiedrību. Ja neesat arodbiedrības biedrs, varat sazināties ar citiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, juridiskās palīdzības birojiem, advokātu birojiem un privātajiem advokātiem.

7. DĪKSTĀVE

Dīkstāve nozīmē, ka, izpildoties noteiktiem Darba līguma likumā noteiktiem nosacījumiem, darba devējs var apturēt darbu un darba algas izmaksu un darbinieks var pārtraukt darbu, bet darba attiecības netiek izbeigtas. Kārtību un termiņus, kas jāievēro dīkstāves gadījumā, nosaka Darba līguma likums un koplīgumi.

Darba devējs var nozīmēt darbinieku dīkstāvē tikai divu iemeslu dēļ:

1) darba devējam ir finansiāls vai ar ražošanu saistīts iemesls darba līguma uzteikšanai vai arī darbs ir būtiski un pastāvīgi samazinājies, un nav iespējams piedāvāt darbiniekam citu darbu vai apmācības. Šādos gadījumos darba devējs var nozīmēt darbinieku dīkstāvē līdz turpmākam paziņojumam.

2) Darba devējs var nozīmēt darbinieku dīkstāvē arī tad, ja darba devēja iespējas piedāvāt darbu uz laiku ir mazinājušās un darba devējs nevar saprātīgi nodrošināt darbiniekam citu piemērotu darbu vai apmācību. Tiek uzskatīts, ka darbs vai iespēja piedāvāt darbu ir īslaicīgi samazinājies, ja tiek lēsts, ka tas ilgst ne vairāk kā 90 dienas.

Piemērojamajā koplīgumā var būt noteikumi par dīkstāvi un tās noteikšanas kārtību.

Darbiniekiem ir tiesības dīkstāves laikā strādāt pie cita darba devēja. Kad darba situācija uzlabosies, darba devējs paziņos darbiniekiem par darba atsākšanu.

Paziņojums par dīkstāvi

Tiklīdz kļūst zināma dīkstāves nepieciešamība, darba devējam ir jāiesniedz darbiniekiem vai viņu pārstāvim iepriekšējs skaidrojums par dīkstāvi. To var sniegt mutiski vai rakstiski.

Norādījumi darbiniekam

Paziņojums par dīkstāvi jāizsniedz darbiniekam personīgi. Ja tas nav iespējams, darba devējs paziņojumu par dīkstāvi var nosūtīt darbiniekam pa pastu vai elektroniski.

Darba devējam pēc Jūsu pieprasījuma ir jāizsniedz sertifikāts, kurā norādīts: dīkstāves iemesli, dīkstāves sākuma laiks, tās ilgums vai paredzamais ilgums. Ja esat dīkstāvē un Jums ir jāpiesakās bezdarbnieka pabalstam, sazinieties ar TE biroju (Nodarbinātības un ekonomiskās attīstības biroju).

Darbinieka tiesības un pienākumi dīkstāves laikā:

• Tiesības pieņemt citu darbu
  
• Tiesības dzīvot mājoklī, kas tiek nodrošināts kā kompensācija vai uz īres līguma pamata, kas saistīts ar Jūsu darba līgumu
  
• Tiesības izmantot savus papildu labumus (piemēram, uzņēmuma tālruni vai automašīnu), ja ir panākta vienošanās, ka tie paliks spēkā dīkstāves laikā
  
• Tiesības nekavējoties izbeigt darba līgumu.
  
• Darbinieks turpinās uzkrāt ikgadējo atvaļinājumu pirmajās 30 dīkstāves dienās.
  

Atlaišanas laikā darbinieks nedrīkst:

• atklāt sava darba devēja komerciālos vai profesionālos noslēpumus
  
• izveidot konkurējošu uzņēmumu
  
• nodarīt kaitējumu darba devējam.

8. DZĪVOJU PASTĀVĪGI LATVIJĀ, BET PLĀNOJU STRĀDĀT SOMIJĀ ĪSLAICĪGI. VAI SOCIĀLĀS IEMAKSAS PAR MANI VAR TIKT VEIKTAS LATVIJĀ?

Par A1 sertifikātu

Ja sociālās apdrošināšanas iemaksas par darbu citā dalībvalstī ir veicamas Latvijā, tad darbiniekam ir jābūt uz rokas VSAA izsniegtam A1 sertifikātam, kas apliecina, ka persona ir pakļauta Latvijas sociālās drošības tiesību aktiem, un par darbu citā dalībvalstī sociālās iemaksas ir veicamas Latvijā. A1 sertifikātu ir tiesības iegūt, piemēram, ja darbinieks tiek nosūtīts veikt darbu citā dalībvalstī (“posted worker”).

Situācija, ja ir Latvijas uzņēmums un darbinieks, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā, tiek nosūtīts darbam uz Somiju.

Priekšnoteikumi darbinieku nosūtīšanai uz citu dalībvalsti:

• Darbiniekam pirms nosūtīšanas ir jābūt sociāli apdrošinātai personai Latvijā vismaz vienu mēnesi un Latvijā par viņu tiek veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas.
  
• Darbinieka nosūtīšana uz darbu citā dalībvalstī nevar pārsniegt 24 mēnešus.
  
• Visu nosūtījuma periodu ir jābūt tiešām darba attiecībām starp uzņēmumu, kas nosūta darbinieku, un nosūtīto darbinieku.
  
• Uzņēmumam, kas nosūta darbinieku, ir jāveic būtiska saimnieciskās darbības daļa Latvijā. Uzņēmumam dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību, parasti jāveic citas būtiskas darbības, nevis tās, kuras saistītas tikai ar iekšējo pārvaldību. Uzņēmums savu darbību parasti veic kādā dalībvalstī, ja tas tajā veic reālu darbību, un, ja tas šajā valstī ierasti veic ievērojamu daļu savas darbības. Tādējādi uzņēmumam ir jāveic darbība arī Latvijā, nevis tikai tajā dalībvalstī, kurā darbinieki ir norīkoti darbā. Ja Latvijā reģistrētā uzņēmumā ir nodarbināti tikai administratīvie darbinieki, tad uz šādu uzņēmumu nevar attiecināt regulas Nr.883/2004 12.(1.) panta nosacījumus.
  

Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, papildus Darba likuma 40.panta otrajā daļā minētajām prasībām ir pienākums rakstveidā pirms nosūtīšanas informēt darbinieku par:

1. valsti vai valstīm, kurās paredzēts veikt darbu, un paredzamo darba veikšanas ilgumu;
   
2. valūtu, kādā izmaksās darba samaksu;
   
3. naudas pabalstiem vai pabalstiem natūrā saistībā ar darba uzdevumiem, ja tādi tiek nodrošināti;
   
4. repatriācijas iespēju un tās kārtību, ja tā tiek nodrošināta;
   
5. darba samaksu, kas darbiniekam pienākas saskaņā ar tās valsts normatīvo regulējumu, kurā viņš veiks darbu;
   
6. atlīdzību, kas saistīta ar darbinieka nosūtīšanu, un kārtību, kādā tiek kompensēti izdevumi par ceļu, ēdināšanu un izmitināšanu;
   
7. tās valsts, kurā tiks veikts darbs, vienoto oficiālo tīmekļvietni, kur ietverta informācija par darbinieku nosūtīšanu. Informācija par citu valstu vienotajām oficiālajām tīmekļvietnēm ir pieejama Eiropas Komisijas tīmekļvietnē.
   

A1 sertifikāts:

Lai saņemtu A1 sertifikātu no VSAA, darba devējam darbinieka nosūtīšanas gadījumā ir jāaizpilda iesniegums (skat.pielikumā).

Iesniegumus vēlams iesniegt vismaz 4 nedēļas pirms darbības uzsākšanas citā valstī. Ja nepieciešams paātrināti saņemt A1 sertifikātu, lūgums to norādīt iesniegumā.

Darba devēja pienākumi Somijā:

Somijā ir jāsniedz informācija par nosūtītajiem darbiniekiem pirms darba uzsākšanas šeit: https://asiointipalvelu.ahtp.fi/forms/2627047 (pielikumā pievienoju arī čeklisti, kas jāpārbauda darba devējiem, kas nosūta darbiniekus darbam Somijā)

Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, neatkarīgi no darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojamā likuma ir pienākums šim nosūtītajam darbiniekam nodrošināt nodarbinātības noteikumus un darba apstākļus atbilstoši attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem vai darba koplīgumiem, kas atzīti par vispārsaistošiem.

Darba devējam ir pienākums vest darba laika uzkaiti.

Darba devējam ir pienākums apdrošināt darbiniekus Somijā pret negadījumiem, kā arī nodrošināt obligāto veselības aprūpi.

Darbiniekiem tāpat ir jānokārto Somijā visas formalitātes, kas saistītas ar tiesībām veikt darbu Somijā un arī saistībā ar nodokļu nomaksu.