Latviskās ģimeņu dienas Loimā 2024. – pilnas prieka un darba

Priecīgi ziņojam, ka 2024. gada Latviskās ģimeņu dienas Loimā ir noslēgušās!

Esam laimīgi, lepni, mazliet noguruši un jau plānojam nākamā gada satikšanos.

Vispirms jāmin, ka nometni finansiāli atbalstīja Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas Republikas Kultūras ministrija piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Sirsnīgs paldies visām dalībnieku ģimenēm! Paldies nenogurdināmajiem, rosīgajiem brīvprātīgā darba darītājiem: organizatoriem, koordinatoriem, pedagogiem, jauniešiem un viesmāksliniekiem! Paldies mūsu apbrīnojami pacietīgajiem kapteiņiem – Kauperu ģimenei! Paldies arī visiem mūsu atbalstītājiem: Sabiedrības Integrācijas fonds, LEKO skola (Loimā evaņģēliskās tautas skola leko.fi), Latviešu - somu ģimeņu biedrība "Laivas", latviešu skola Somijā "Pikku Putni", LR Kultūras ministrija, izdevniecība ”Paperiporo” (paperiporo.eu) un Madaras Mauriņas ģimenes uzņēmumam “Partyhouse” (partyhouse.fi).

Ko mēs darījām un kā mums gāja?

Viss tradicionāli sākās ar Iepazīšanās dienu. Iepazīšanās dienai sekoja Kustību diena, Dabas diena un Mākslas diena. Visam pa vidu – emocionālas pauzes, bagātīgas ēdienreizes, pastaigas, peldes un nedaudz nakts miega.

Iepazīšanās dienā iepazināmies ar nometnes programmu, noteikumiem, kā arī iepazinām viens otru. LEKO skolas starptautisko projektu koordinatore Ilze Liepiņa-Naula ierādīja mums sadraudzēšanās spēles. Pēc spēlēm pieteicāmies uz darbiem nākamajam dienām – palīgos pieteicās gan vecāki, gan bērni.

Jau pirmajā vakarā nelielā jauniešu grupā kopā ar māksliniekiem Rebeku Lukošus un Juriju Tatarkinu sākām veidot nometnes dienas avīzi. No Latvijas atceļojušie mākslinieki mūs iepazīstināja ar komiksu mākslas dažādajām formām un darba metodēm. Paldies Rebekai un Jurijam par iespēju atbraukt pie mums!

Tad cepām picas un jauniešu mūzikas grupa uzsāka savus regulāros ikvakara mēģinājumus. Jauniešu mūzikas projektu producēja mūziķe un pedagoģe Zane Uitto.

Ceturtdienā Normunda Kaupera vadītā rītarosme uzreiz izraisīja nelielu vētru– nekavējoties tika pieprasīts Raimonda Paula un Jāņa Petera skaņdarbs ”Genoveva”. Bez šī muzikālā pavadījuma vingrošanas kustības bija mazliet stīvas. Vēlāk mēs skaņdarbu dabūjām, un tiem, kuri laikus pamodās, rīta vingrošana izdevās!

Kustību dienu ceturtdienā koordinēja Ligija Legzdiņa, un tā tik bija viena kustīga diena!

Vesihovi sporta stadions Loimā pārvērtās par siltu cepešpannu, taču tas netraucēja sacensties un izbaudīt cīņas garu. Kustību dienā stadionā bija jāveic dažādi grūti uzdevumi. Komandu dalībniekiem bija jāsadarbojas, un tas mūs saliedēja. Viens uzdevums izraisīja daudz piepūles un jautrības. Dalībnieki uzvaras sasniegšanai izmantoja ne tikai savus ķermenus, bet arī līdzi paņemtos priekšmetus un apģērbu. Šī uzdevuma nosaukums: ”Dzīvā ķēde”: dalībniekiem no saviem ķermeņiem jāizveido garākā nepārtrauktā ķēde. Noteikumi: ķermeņa daļām jābūt savienotām. Pēc izveidotās ķēdes garuma izmērīšanas rezultāts tika piefiksēts komandas lapā.

Vēl mēs spēlējām ”Palaga golfu”, glābām dažāda izmēra bumbiņas no visdažādākajām likstām, kā arī skraidījām no spaiņa pie spaiņa ar ūdensglāzēm! Komandu spēks tika ieguldīts arī eksperimentāli konceptuālas olimpiskās dzejas rakstīšanā.

Kustību dienā iespējām arī latviešu valodas uzdevumus un jogu jebšu fizisko vingrinājumu kopumu pagrabā jaukā kompānijā.

Tad atkal pievērsāmies komiksu darbnīcām mazajiem un lielajiem. Pie mums viesojās un ik vakaru palīdzēja veidot nometnes dienas avīzi ("Dienas Desa") radošā komanda: ilustratore Rebeka Lukošus, rakstniece Maira Dobele, komiksu mākslinieciskā redaktore Sanita Muižniece, kā arī ilustrators un pieredzējis pedagogs Jurijs Tatarkins.

Kustību dienā izveidojām arī vides instalāciju un veidojām dekorus no augiem. Zane vadīja ķermeņa un balss skaņu darbnīcu visa vecuma dalībnieku grupām, notika arī filmu vakars ar popkornu.

Dabas dienu koordinēja Una Čurkste. Sagaidījām ikgadējos goda viesus – dabas pētniekus un pedagogus Ilzi Brilu un Māri Grunski. Visu saulaino dienu pavadījām pie Mellilas (Mellilänjärvi) ezera. Mūs sadalīja vairākās grupās, un katrai grupai bija savs uzdevums, arī jārēšanās un peldēšana zilajā ezerā stingrā pieaugušo uzraudzībā.

Pedagogu Ilzes, Unas un Māra vadībā notika vairākas meža pastaigas, kuru laikā uzzinājām faktus par dzīvo radību nozīmi, pazīmēm un uzvedību. Uzzinājām, ka Latvijas Mikologu biedrības balsojumā kā gada sēne šogad uzvarējusi zilzaļā hlorociborija. Tā ir maza, krāšņa un noderīga sēne. Zilzaļās hlorociborijas iekrāsotu koksni varot izmantot daiļamatniecībā, no tās iegūto zilzaļo pigmentu ksilindeīnu varot izmantot mūsdienīgajās zaļajās tehnoloģijās, elektronikā. Šo sēni mēs gan neatradām, bet redzējām tās attēlus un pētījām tās uzvedību.

Dažādus Dabas dienā salasītos mošķīšus vēlāk apskatījām arī mikroskopos. Uzzinājām, kāds ir, piemēram, noslēpumainais ūdens ēzelītis, kurš atzīts par 2024. gada bezmugurkaulnieku Latvijā. Mēs par ūdens ēzelīti bijām sajūsmā un nekad viņu neaizmirsīsim! Šis dzīvnieks nav ēzeļa radinieks, bet ir vēžveidīgo klases augstāko vēžu apakšklases vienādkājvēžu kārtas ūdensēzelīšu dzimtas pārstāvis.

Par ūdens ēzelīti šis vēzis nodēvēts gan zinātniskajā (latīņu) valodā – Asellus aquaticus, gan citās mūsdienu valodās. Kāpēc par "ēzelīti"? Tāpēc, ka dzīvnieks ļoti bieži noliec savus garos otrā pāra taustekļus kā ēzeļa ausis.

Pēc piedzīvojumiem dabā mēs saguruši atgriezāmies nometnes mājās. Pēcpusdienā Māra prezentācija par dinozauriem mazliet izkonkurēja Rebekas Lukošus un Mairas Dobeles grāmatu lasījumus, bet nu tas pat dinozauram skaidrs, ka ”Nepaklausīgajam vectēvam” un parastam sunītim Švamme no grāmatas “Es tevi gaidīju” ar dinozauriem konkurēt ir grūti. Labi, ka grāmatu lasījumos piedalījās arī atsaucīgi vecāki. Paldies jums par izteiksmīgo priekšā lasīšanu – tā turpināt!

Pēc nodarbībām un darbnīcām izskanēja iepriecinošas ziņas par vakarā gaidāmo grillballi. Grillējām desas, kukurūzu un saldumus, kamēr vecāki piedalījās gudrās sarunās ar mammām ekspertēm Janu un Kristīni – par daudzvalodības un zobu kopšanas jautājumiem. Tad pirtnieks Gints pieaugušos kārtīgi nopēra lauku pirtī. Sirsnīgs paldies, Gint, par vecāku pēršanu! Nu un vēl atnāca Zane Uitto ar dūdām, un mēs mazliet uzdancojām. Mēs būtu dancojuši un trakojuši visu nakti, taču mums lika iet gulēt.

Mākslas dienā mēs Vivitas Kauperes vadībā veidojām karodziņu virteni. Neatkārtojamam ornamentam uz auduma gabaliņiem izmantojām augu nospiedumus.

Tad visus bērnus pārsteidza piepūšamās atrakcijas – pils ierašanās, kurā atstājām savas pirmspēdējās enerģijas drumslas. Paldies Madarai!

Vakaru noslēdzām ar mūsu talantu izrādīšanu un to vērošanu. Cik interesanti ir iepazīties pamatīgāk! Noslēguma ballē mēs visi bijām talantīgi, pieklājīgi un izgreznoti. Mēs izrotājām un papildinājām viens otru.

Mūs pārsteidza un aizkustināja jauniešu ansambļa priekšnesums. Viņi slepus bija sagatavojuši (paši spēlēja arī muzikālo pavadījumu!) trīs latviešu dziesmas: “Nāk nakts”, “Karameles” un “Kad krīt mēness jūrā dziļā”.

Diskotēkā, šķiet, vecāki paši bija piemeklējuši mūziku – tā bija viņu un mūsu vecvecāku jaunības dienu mūzika – mazliet mulsinoši, bet izlēkājāmies sirsnīgi!

Foto: Jānis Ķirpītis